Saturs
Šī raksta līdzautors ir Harisons Lūiss. Harisons Lūiss ir medicīnas tehniķis neatliekamās palīdzības dienestiem Kalifornijā. Viņš ir sertificēts valsts līmenī un ir saņēmis sertifikātu no ASV Nacionālā neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālistu reģistra un savu pirmās palīdzības un kardiopulmonālās reanimācijas sertifikātu 2014. gadā.Šajā rakstā ir 15 atsauces, kas ir lapas apakšā.
Ģībonis, pazīstams arī kā sinkope, ir pēkšņs samaņas zudums, ko parasti izraisa pēkšņa asins plūsmas samazināšanās smadzeņu artērijās. Pastāv vairākas veselības problēmas, kas var izraisīt bezsamaņu, tai skaitā sirds un neiroloģiskas slimības, hipoglikēmija, izsīkums un anēmija. Tomēr arī veselīgam cilvēkam var rasties neskaidrs diskomforts. Lai gan parasti tiek novērota šāda veida diskomforts (tas vien veido 6% no neatliekamās palīdzības numuru uzņemšanas), tas rada zināmas bažas tiem, kas no tā cieš. Šī iemesla dēļ ir svarīgi spēt atpazīt brīdinājuma zīmes, veikt profilaktiskus pasākumus un zināt, kā saņemt palīdzību, lai saglabātu drošību un dzīvotu veselīgu dzīvi.
posmi
1. daļa no 3:
Atpazīt brīdinājuma zīmes un reaģēt
- 3 Sekojiet ārsta ieteikumiem. Jūsu ārsts, iespējams, neiesaka nekādus medikamentus, lai ārstētu jūsu problēmu. Faktiski nav zāļu, kas ārstētu neskaidru diskomfortu. Neskatoties uz to, ārsts var izrakstīt zāles, lai ārstētu jūsu problēmas galveno cēloni. Viņš var izrakstīt hipoglikēmijas, krampju, anēmijas vai hipotensijas ārstēšanu.
- Ja jūs lietojat recepšu medikamentus, noteikti lietojiet tos uzmanīgi, ievērojot ārsta norādījumus.
padoms
- Kad jūtaties slikti, jums ir apmēram 15 līdz 30 sekundes, lai rīkotos.
- Sekojiet sava diskomforta ilgumam (ja iespējams, lūdziet palīdzību no personas). Šī informācija ir svarīga medicīnas personālam, lai veiktu precīzāku diagnozi.
Izgūts no vietnes https://fr.m..com/index.php?title=manage-a-malaise-vagal&oldid=240189